Agris Dzenis par sevi

Dzimis 1972. gadā Līvānos kā deviņdesmitprocentīgs latgaliskas izcelsmes balts un desmitprocentīgs dumpinieku izcelsmes ungārs. Braši nēsājis oktobrēna zvaigznīti, bez atļaujas spēlējies Līvānu industriālajās zonās, ticējis gaišajai nākotnei, tomēr nav spējis izdabāt pedagogiem un sadzīvot ar klasesbiedriem. Sarkanbaltsarkano lentīti pie krūtežas pirmoreiz piespraudis 1988. gadā blakus Iron Maiden nozīmītei.
Staigājis uz lekcijām Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, līdz ieguvis vēstures maģistra diplomu. Naudu pelnījis, pētniecību un citus nedarbus mācījies Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Kuldīgas un Tukuma muzejos, dažādos būvobjektos un - uz paša roku - vairākos, pārsvarā Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītos pētnieciskos projektos. Izmantojot Krīzes tantes piedāvātās iespējas, patlaban meties uz Eiropas struktūrfondu apgūšanu pašvaldībai par labu un Eiropas brīvļaužu kopienu vēstures izpēti sev par labu.
Ieprecējies Kandavā, papilnam izbaudījis latgaliešu iegātņa saldskābo dzīvi čiuļu zemē. Māk staigāt uz pakaļkājām, turēt zobos pīpi, apstrādāt metālu, veikt telpu iekšdarbus, rakstīt Eiropas struktūrfondu projektus, vairs nestrīdēties ar sievu un ļaut augt bērniem.
Pirms sācis kļūt pats, ilgstoši mainījis citu ļaužu izveidotus tēlus: dēls, skolnieks, kristietis, students, vīrs, tēvs, darbinieks, un vēl pulka citus. Tagad kaut ko ir sācis saprast par sevi, citiem un līdz ar to – arī par cilvēku veidoto vēsturi. Neizraisa uzticību, tomēr mudina citus noticēt – nevis viņam, bet pašiem sev.
Vēstures pētījumi nav vienīgais iztikas pelnīšanas veids, tāpēc kā pētniekam piemīt zināmas priekšrocības - var atļauties būt muļķis, neticēt un apšaubīt bez riska draudiem savai karjerai vai aldziņai. Šī paša iemesla, kā arī izteiktā egoisma dēļ nepastāv autoritātes nedz vēstures zinātnē, nedz citās dzīves jomās. Nesteidzas publicēt zinātniskos darbus, par kuru dzīvīgumu pats nav pārliecināts.
Tā nu ir sagadījies, ka par ilgstošākas un dziļākas intereses jomām kļuvušas Livonijas ordeņa vietējās izcelsmes lēņavīru vēsture, Kurzemes viduslaiku un jauno laiku vēsture, Eiropas brīvļaužu mazās kopienas un to konfederācijas – frīzi, ditmarši, kazaki, kūnieši, hodi un citi dīvainīši, kuri – paskat tik! – ir pierādījuši, ka var dzīvot bez valdnieka, ierēdņiem, obligātas nodokļu maksāšanas un citām lietām, ko vienā vārdā sauc valsts. Literātu H. F. Lavkrafta un R. Kokina darbi ir pavedinājuši uz pievēršanos vilkaču fenomenam folklorā un etnopsiholoģijā.
Bez vēstures reizēm blēņojas arī ar literatūru – gan paša sacerētu, gan tulkotu.
Nav spējīgs kvalitatīvi strādāt, ja fonā neskan black, thrash, death, doom vai sliktākajā gadījumā - heavy metal. Pēdējā laikā pamanās strādāt un atpūsties bez alus.