Par bloga misiju

Mirusi vēsture ir pilnīgs lietisko, rakstīto un stāstošo avotu trūkums. Pusmirusi vēsture ir nepētīti arheoloģiskie objekti, nesakārtoti un slēgti arhīvi, nepiefiksēti stāstījumi. Pusdzīva vēsture ir vien zinātnieku aprindām pieejami un saprotami pētījumi, nepublicēti un plašākai sabiedrībai nepieejami avoti un pētījumi.
Šī bloga misija ir pusdzīvo vēsturi iespēju robežās padarīt par dzīvo. Dzīvā vēsture ir cilvēces pieredze, kas izzināta spēj mainīt mūsdienu indivīda un sabiedrības dzīvi. Tie ir kopdzīves modeļi un morālās vērtības, ko nav jāizgudro no jauna, bet iespējams aizgūt no vēsturiskās pieredzes, aizpildot mūsdienu dzīves trūkumus un atrisinot sadzīves problēmas.
Labi ir sajūsmināties par senatni. Vēl labāk ir izzināt cilvēces pieredzi un pielietot to dzīves uzlabošanai. To var darīt neskaitāmos veidos – pielāgot saimnieciskās un kultūras dzīves attīstībai kultūras pieminekļus, veidot alternatīvas sabiedrības pēc kāda pagātnē sevi pierādījuša modeļa parauga, un vēl… Cik indivīdu, tik ceļu.
Ja šis blogs un tanī atrodamā informācija kādai dzīvei palīdzēs kļūt radošākai, neatkarīgākai, daudzveidīgākai, tas savu eksistenci būs attaisnojis.
Lai izdodas!